Teātra izrāde “Svina garša”

26.februārī “Latvijas skolas somas” programmas ietvaros 9.-12.klašu skolēniem bija iespēja digitāli noskatīties teātra izrādi “Svina garša”.Pirms izrādes tika pārrunāts par vēsturiski sarežģīto laiku Latvijā no 1939.-1941. gadam. Tāpat mazliet tika iepazīts Māris Bērziņš kā personība, ieskicēta viņa daiļrade.   Skolēni domraksta veidā izteica savas sajūtas. Nostiprinot prasmes rakstīt, jaunieši arī vērtēja un analizēja redzēto. Daļa uzskata, ka šāds formāts un izrādes laiks sākotnēji mazliet biedējis, bet beigās laiks pagājis nemanot. Viņiem patika aktieru spēle, skatuves noformējums. Tomēr visvairāk priecēja skolēnu izteiktās atziņas par redzēto. Izrāde ne tikai atklāja vēsturisko situāciju, bet daudz vairāk tika akcentētas vērtības – brīvība, drošība, godīgums, ģimeniskums, draudzība, mīlestība.    Jaunieši novērtēja, cik šobrīd jūtas drošā vidē, kur nav jābaidās par savu tautību, kur var izteikt savas domas.

11. klases skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā.

Es katram cilvēkam ieteiktu noskatīties šo izrādi, ja ir brīvs laiks, jo es pati aizdomājos par savu dzīvi, vai ir notikumi un cilvēki, no, kuriem es labāk izvairos, un kāda izskatās mana nākotne, vai manā nākotnē vēl joprojām ir redzama Latvija. Šajā lugā bija viss ko var vēlēties, mīlestība, nodevība, naids, bailes par savu un valsts nākotni. Nosaukums „Svina garša” bija ne tikai dēļ tā, ka lode atstāja svina garšu mutē, tā bija arī nomāktā sajūta, kuru galvenais varonis izjuta, kad sāka saprast to, kas notiek ar Latviju.  Es nejutos, kā parasti jutos dzīvē, sēžot izrādes telpā, bet, tomēr, izrāde bija tika labi nofilmēta un aktieri savus tēlus spēja ļoti labi attēlot, ka viņu emocijas, it īpaši bēdas, katrā sižetā likās īstas. Noskatoties izrādi, arī es jutu šo svina garšu. To raisīja līdzpārdzīvojums un netaisnība un nežēlība, ko redzēju. Tie melnie punkti grāmatas beigās- katram no tiem bija sava ģimene, savs stāsts un sava dzīve, ko dzīvot..

     Svina garša. Rūgtums, metāliska sajūta, kas pārņēmusi Matīsa garšas kārpiņas. Vai tā būtu lode, kas šo garšu radījusi vai tomēr nemieri Rīgā, Latvijā.. pasaulē? Izrādē redzētais raisīja pārdomas par pārdzīvojumiem, ar kuriem sastapās latvieši un ebreji Otrā pasaules kara laikā. Tā lika domāt par cilvēku vērtībām, sirdsapziņu un par rīcību, kas katram tēlam palīdzēja tikt galā ar esošo situāciju.      Skatoties šo lugu manī bija dažādas izjūtas – Prieks, skumjas, vilšanās, līdzjūtība, dusmas, bažas. Šie Matīsa divi mūža gadi bija piedzīvojumiem pilni, viņš izjuta mīlestību, nodevību, vientulību. Bet, lai, kas arī notiktu viņš vienmēr vēlējās palīdzēt cilvēkiem.

Inta Zankovska, latv. valodas un literatūras skolotāja.

														
Irēna Birgersone