Latvijas skolas soma

Latvijas skolas soma

Latvijas skolas soma ir Kultūras ministrijas iniciēts un koordinēts projekts Latvijas skolēniem, sagaidot valsts simtgadi. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas skolēniem iespēju pieredzēt Latviju klātienē, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības. Latvijas skolas soma balstās uz četriem pīlāriem:

  1. Pilsoniskums, valstiskās piederības apziņa, nacionālā identitāte.
  2. Izglītības kvalitāte.
  3. Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence.
  4. Sociālās nevienlīdzības mazināšana.

Lai projekts sasniegtu tam izvirzītos mērķus, un atbilstu tā būtībai, kultūras izpratnes un izpausmes kompetence ietver 2 aspektus: starpdisciplināru pieeju un izglītību par mākslu un kultūru.

/Sagatavots izmantojot metodiskos ieteikumus pašvaldībām un skolu vadītājiem/

 Brocēnu novads ir vienīgais novads, kam uzticēta projekta aprobācija, iedalot projekta realizācijai 3000 eur. Mūsu uzdevums bija izstrādāt novada skolu sadarbību, tā, lai katram novada skolēnam būtu iespēja piedzīvot kultūras izpausmes un līdzdarboties radošā procesā.

Projekta aktivitāšu tabula šeit

Pilotprojekts “Latvijas skolas soma” Brocēnu novada noslēdzies

No septembra līdz decembrim vairāk nekā 600 Brocēnu novada skolēniem bija iespēja piedzīvot dažādas kultūras izpausmes. Dejot, dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentus, projektēt, izdzīvot literatūras darbus, līdzi pārdzīvot izrādes varoņiem, izveidot pašiem savu teātra izrādi un reflektēt pārdzīvoto un piedzīvoto. Arī skolotāji pilnveidoja savas prasmes filmu industrijā un mākslas darbu uztverē. Un, protams, katra piedzīvotais un uzzinātais klašu ekskursiju laikā. Apbrīnojami, ko var paveikt tik īsā laika sprīdī! Lai labāk sajustu un izprastu pilotprojekta laikā notikušo nodarbībās, vēlos publiskot Blīdenes pamatskolas vērtējumu.

Apsveicami, ka valsts  pievērš uzmanību kam tik ļoti svarīgam, kā kultūras profesionālai jomai un tās iepazīšanai.
1.klase – tikšanās ar rakstnieci Eviju Gulbi – atraktīva, interesanta, ieinteresējoša. Redzēto var praktiski izmantot latviešu valodas stundās, veidojot personisko ieinteresētību un aizrautību.
2.klase- bungu aplis – skolēniem iespēja piedalīties praktiskā, interesantā, muzikālā nodarbībā. Nodarbībā praktizēto izmantoja dabas zinību stundā, runājot par skaņu. Paši izveidojām stīgu instrumentu orķestri.
4.klase-arhitektu organizēta nodarbība – skolēniem saistoša nodarbība ar praktisku darbošanos, iespēja fantazēt un argumentēt. Komandu radoša darbība, sadarbošanās prasmes, viedokļa aizstāvēšana.
J. Čivželes vadītā nodarbība “Kā top teātra izrāde” – dažādu skolu skolēnu iespēja sadarboties, saprast izrādes “sākšanos”.
“Tikai nesaki nevienam”- izrāde  kā iespēja paskatīties uz sevi no malas. Skolotāju viedoklis – kā un ko darīt, kā reaģēt uz rupjībām no skatuves, kaut arī tās atspoguļo realitāti? Morāle? Šeit teorētiskais kurss vajadzīgs arī skolotājiem.
E.Vītola nodarbība kora dziedāšanai – jauki! Īss paraugdemonstrējums, kā darīt lietas interesanti un baudāmi! Skolotāja Dz. Ēdelmane teica :“Tikšanās ar Vītola vadīto kori, manuprāt, bija ļoti interesanta gan skolēniem, gan skolotājiem. Tas bija aizraujošs koncerts un iespēja pašiem skolēniem būt kora dalībniekiem vienlaikus. Manuprāt, tie skolēni, kuri dzied korī un kuriem bija iespēja kāpt uz skatuves, to īpaši sajuta. Diriģenta saistošais un vienkāršais stāstījums radīja interesi par dziedāšanu, par to, ko nozīmē uzstāties. Interesanti bija visiem zālē esošajiem piedalīties dažādos vingrinājumos. Tā tiešām bija aizraujoša nodarbība, kura padarīja krāsaināku mūsu ikdienu un lika aizdomāties par skaistumu, kas slēpjas šķietami parastās lietās.”

7.-8. klase -laikmetīgās dejas izrāde “3D pa telefoniem” – lielisks piemērs, kā visu var parādīt ar kustībām un top skaidra bilde un morāle.
Redzētais un piedzīvotais izmantots mācību procesā dažādās mācību stundās, salīdzinot, argumentējot, veidojot savu viedokli, radot jaunas idejas.
Šāds atbalsts – plāns noteikti ir iekļaujams skolu mācību plānos kā realitāte, kā skolēnu redzesloka veidotājs un paplašinātājs.

Brocēnu vidusskolas direktors E. Valters saka: “Esmu pārliecināts, ka skolēnu dalība un darbība projektā radīja dziļāku ieskatu Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā, laikmetīgās kultūras un mākslas norisēs, tādējādi stiprinot piederības sajūtu savai valstij.”

Remtes skolotāji saka-  skolēniem tā bija iespēja satikties ar citu novada skolu vienaudžiem, sadarboties lielākās grupās nekā ikdienā. Arī skolotājiem bija iespēja aizgūt kādu radošu ideju savam ikdienas darbam.

Gaiķu pamatskolas direktore Dz. Bērtulsone uzsver, ka veiksmīgi bija aptvertas dažādas kultūras jomas atbilstoši skolēnu vecumam un interesēm.

Pozitīvās emocijas un pārdomas uzkrātas. Un tas aicina domāt par tālāko darbību, izstrādājot “Brocēnu skolas somu”, meklējot līdzekļus, lai varētu turpināt pirmajā pusgadā uzsākto.

Paldies visiem kolēģiem un pašvaldības darbiniekiem par lielo atbalstu. Īpaši paldies I. Kunkulei un M. Neilandei.

Edgara Vītola koncertlekcija

Edgars Vītols ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents. Kultūras ministrijas veidotā projekta Latvijas Skolas soma ietvaros Edgars Vītols  kopā ar Rīgas valsts 2.ģimnāzijas jauniešu kora dalībniekiem viesojās Brocēnu novadā un tikās ar 7.-8. klašu skolēniem. Koncertlekcijas laikā diriģents stāstīja par savu darbu ar kori, veica praktiskus iesildīšanās vingrinājumus, aicinot piedalīties arī zālē sēdošos. Atsaucība bija 100%, malā sēdētāju nebija. Liels izaicinājums bija mūsu kora dziedātājiem, jo Edgars Vītols viņus aicināja uz skatuves piedalīties dziedāšanas procesā. Noturēt pusaudžu uzmanību pusotras stundas garumā prasa no pasākuma vadītāja lielu profesionalitāti un izcilu sadarbību ar publiku. Diriģentam Edgaram Vītolam šīs prasmes piemīt. Viņa personības šarms, jaunība, prasme uzrunāt auditoriju, degsme un aizrautība darbā ar kori radīja kopības atmosfēru  publikai ar dziedātājiem.Uzskatu, ka  šādas koncertlekcijas pastiprina skolēnu interesi, izpratni un attieksmi pozitīvā nozīmē. Sarunā ar skolēniem dominēja vārds „interesanti”, „patika, kā koris un diriģents dzied”. Manuprāt, pozitīvs moments un iedarbīgs līdzeklis ir tas, ka skolēni praktiskā darbībā redz savus vienaudžus, redz viņu aizrautību, smaidu un mirdzošās acis.

  • Skolēnu atsauksmes: Bija ļoti interesanti klausīties, kā dzied jaunieši, un arī patika, ka mēs ne tikai sēdējām un klausījāmies, bet arī bija jākustas. Interesanti klausīties, ko stāsta diriģents!
  • Man patika šis pasākums. Interesanti uzzināt, kā iesildās koris un kā tas dzied. Vēlētos redzēt kora mēģinājumu viņu skolā vai redzēt šī kora koncertu.
  • Bija interesanti. Labi bija, ka zināju vārdus un varēju pievienoties dziesmu laikā. Nepatika, ka mums arī bija jāievingrina balss un ķermenis.
  • Man patika, kā viņi dziedāja. Kad E.Vītola kora dalībnieki dziedāja pirmo dziesmu, man uznāca skudriņas, jo man ļoti patika. Man arī patika diriģents, viņš bija ar humora izjūtu un jauks.
  • Man šis pasākums patika, jo es iemācījos, kā var nostiprināt sev balsi pirms pasākumiem. Jauna pieredze.
  • Man ļoti patika šodienas pasākums, jo bija interesanti skatīties, kā, dziedot tautasdziesmas, var pievienot kustības. Parādīja, kā var iesildīt balsi pirms lekcijām, projektu aizstāvēšanas. Paldies par lielisku kori!

Skolotāju atsauksmes: Tikšanās ar Vītola vadīto kori, manuprāt, bija ļoti interesanta gan skolēniem, gan skolotājiem. Tas bija aizraujošs koncerts un iespēja pašiem skolēniem būt kora dalībniekiem vienlaikus. Manuprāt, tie skolēni, kuri dzied korī un kuriem bija iespēja kāpt uz skatuves, to īpaši sajuta. Diriģenta saistošais un vienkāršais stāstījums radīja interesi par dziedāšanu, par to, ko nozīmē uzstāties. Interesanti bija visiem zālē esošajiem piedalīties dažādos vingrinājumos. Tā tiešām bija aizraujoša nodarbība, kas padarīja krāsaināku mūsu ikdienu un lika aizdomāties par skaistumu, kas slēpjas šķietami parastās lietās. /Dz. Edelmane/

Aija Zakovska, Brocēnu vidusskolas mūzikas skolotāja.

ev-2 ev-3

Goda teātris

„Ja?…. Ā, nu ja!”

„Šodien, ieejot Brocēnu vidusskolā, ieraudzīju savus vienaudžus un atcerējos vakar redzēto teātra izrādi  par jauniešiem un skolas dzīvi „Tikai nesaki nevienam”.”  Tā sākās 11.klases skolnieces recenzija pēc teātra izrādes, ko uz mūsu novada kultūras centru atveda Goda teātris. Kā rakstīts teātra mājaslapā- šis ir vienīgais Ārpusrīgas neatkarīgais teātris. Tajā spēlē lieliski aktieri no Liepājas teātra, šajā izrādē – aktieri Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Rolands Beķeris un Kaspars Gods. Režisors L.  Leščinskis. Mums, Brocēnu novada 8.-12.klašu skolēniem un skolotājiem, KM iniciatīvas Latvijas skolas soma ietvaros bija iespēja šo izrādi noskatīties. Stāsts ir par četriem pusaudži, kuri dzīvo, sadzīvo, izdzīvo un cenšas būt iederīgi. Aktieru spēle, pusaudžu leksika, lakoniskas dekorācijas un izrādes dinamiskums pārsteidza! Skolēniem un skolotājiem izrāde ļoti patika, raisīja pārdomas par to, kādi esam, ko izjūtam, kāpēc tā vai citādi rīkojamies dažādās situācijās. Un, protams, arī stāsts par to, ka mums katram ir nepieciešams  vismaz viens cilvēks, kas mūs uzklausīs un sapratīs…

Skolēni pēc izrādes rakstīja recenzijas, tāpēc – lai „runā” fragmenti no recenzijām .Elīza.   „Gaismas izslēdzas, zālē iestājas klusums, un skatītāji tiek ievesti traģikomiskajā jauniešu pasaulē.Izrādē tiek atainotas pusaudžiem aktuālas problēmas- iekļaušanās sabiedrības normu pilnajā dzīvē, ieklausīšanās (vai NE- ieklausīšanās), arī mobings.Stāsts vijas cauri pusaudžu mīlestības labirintiem- viņam viņa patīk, viņai viņš- nē, jo neatbilst principiem, viņai patīk cits, citam no viņas ir kauns.Izrādē redzam arī bara instinkta problēmas- pīpēšu, jo tas ir „stilīgi” un tā varu vieglāk iekļauties, ģērbšos, kā mana autoritāte, jo  atstumts nevēlos būt!  Jā, un, protams, arī pašapziņas problēma…”Santa.  „Atmiņā paliks Egīla teiktais :”Ja? Ā, nu ja…” Fantastiska aktiera sejas izteiksme, un šis teiciens! Šaubas un viltus.”Elizabete.“Noskatoties šo izrādi, es sapratu, ka ir svarīgi būt noteicējam par savu dzīvi, nevar ļaut, lai cits to vada. Mani rosināja domāt par dzīves vērtībām tieši Ieva, jo viņa ir tāda pat meitene kā es. Lai gan mūsu problēmas krasi atšķiras, es spēju saskatīt zināmā mērā sevi. Tika parādīts tas, ka vajag  “turēties pie sava” un neļaut, lai citi mani ietekmē.” Elīna. “Gan Ieva, gan Juris mēģināja Egilam dot padomus, kā atrast draugus. Šī situācija liek aizdomāties par to, ka ir daudz tādu bērnu, kuri ir atstumti un kuri darītu visu, lai ar kādu sadraudzētos, pat ir ar mieru pārdot kādu no tuvinieku personīgajām lietām. Arī tas, kā Juris izpauda savas sāpes, sacerot dziesmas, rāda, ka pusaudži skumjas neizrunā ar kādu, bet patur sevī, kas pēc tam var radīt psiholoģiskas problēmas.”Mārtiņš. “Šī uzveduma galvenā doma bija, ka draugus nevar iegūt ar viltu. Draugus nevar nopirkt.”Lauma. „Izrāde man lika aizdomāties par savu ikdienu un to, kā to pavadu. Katrā no aktieru lomām redzēju kādu līdzību ar sevi.  Pārdomu vērta izrāde!”Kristiāna. „ Man šķiet būtiski tas, ka izrādē bija saskatāmas mūsdienu jauniešu problēmas. Viena no aktuālākajām- provocēšana uz strīdiem, pašam sevī nepamanot vainu. Egīla bailes no piekaušanas. Katra trešā teikuma iesākums ar vārdiem : „Tikai nesaki nevienam…” Provokatoriski.”Ir ļoti liels prieks, ka daudzu, daudzu skolēnu darbos izskanēja doma- šāda veida teātri vēlamies redzēt vēl un vēl, jo izrādes rosina domāt, tā ir iespēja palūkoties uz sevi  un saviem vienaudžiem no malas, analizēt, kā es rīkotos tādā vai citādā situācijā.

Sagatavoja Mairita Neilande un Guna Raita

img_1704 img_1708

Arhitektu vadītā nodarbība “Terminators”

Oktobrī  jau otro reizi projekta Latvijas Skolas soma ietvaros, Brocēnu vidusskolā viesojās arhitektu grupa ar nodarbību “Terminators”. Šoreiz nodarbībās piedalījās Blīdenes un Brocēnu skolu 4. klašu skolēni. Iesākumā bērni sadalījās grupās un izdomāja, kā no  primitīviem materiāliem (māliem, zemes, kauliem, liānām utt. )izgatavot mītni. Skolēni pārrunāja un izspēlēja Saules ceļu ap Zemi, gaismas un tumsas mainīšanos….
Tad sekoja praktisks pāru darbs. Pretī sēdošie skolēni būvēja mājas – kaimiņiem, kur viens dzīvo mūžīgā gaismā un tumsu “dabū” tik,  cik pie “kaimiņa ieiet”. .Pirmais strādāja tikai ar baltu papīru uz balta fona, bet otrs dalībnieki atkal otrādi- mūžīgi tumsā, un gaismu redz  tik, cik pie “mūžīgi izgaismotā kaimiņa” ieejot, tāpēc darbu veidoja pilnīgu melnu. Ļoti vēlams, lai abi “jaunie arhitekti” sadarbotos un darbus veidotu savstarpēji kompozicionāli papildinoši, t. i. ,abas “kaimiņmājas viena otrai piestāvētu’” gan pēc formas, gan funkcijas. Lielie arhitekti bija fantastiski palīgi mazajiem, un rezultāts izdevās lielisks!
To var redzēt arī bildēs!!!!!

Sagatavoja Aiva Šteina

p1090749 p1090776

Skolotāji apmeklē Nacionālo mākslas muzeju

Jaunais mācību gads aicina iesaistīties dažādos projektos. Kopā ar novada izglītības iestādēm darbojamies projektā „Latvijas skolas soma”, kurš pulcē kopā dažāda vecuma cilvēkus. Lai integrētu mācību stundās kultūras zinības, arī skolotāji papildina savas zināšanas un 23.septembrī pirms teātra izrādes apmeklēja restaurēto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju Rīgā. Izmantojiet arī Jūs šo iespēju!

sk.Vivita Ķezbere

attachment3 attachment12

Tikšanās ar detektīvstāstu autori Luīzi Pastori

Tiekoties ar skolēniem, grāmatu autori parasti vairāk stāsta un lasa priekšā savu daiļradi. Šoreiz 20.septembrī viesojoties skolā, rakstniece Luīze Pastore ieveda 4.klašu skolēnus fantāzijas pasaulē un rosināja radīt stāstus caur mākslas darbiem. Grāmatu autore dalījās pieredzē, kā top stāsts, kā grāmatas tapšanā iesaistās dažādu profesiju pārstāvji. Vērojot grāmatas ilustrācijas, bērni ļāvās iztēlei un rakstīja savu stāstu par ēnu istabā un melnā cilvēka siluetu.Vai gleznas spēj runāt? Ko tās mums stāsta? Lieliski noorganizētajā nodarbībā bērni ne tikai klausījās un skatījās, bet arī paši iejutās detektīvu lomās un devās atminēt vārdus no krustvārdu mīklas, kuru „parole” slēpās dažādu autoru gleznās un ilustrācijās. Kas ir uzgleznots ūdens atspulgā, bet ainavā trūkst? Nosauc objektu, ko māksliniece iekļāvusi gleznā, bet kas nav redzams fotogrāfijā! Tie ir tikai daži no uzdevumiem. Vērīgi izpētīt, uzmanīgi izlasīt aprakstu un saskatīt gleznās sīkas detaļas bija aizraujoši. Nodarbība lika aizdomāties arī pedagogiem, ka apvienojot dažādus mācību priekšmetus un uzturot intrigu, skolēni neierastā veidā ieguva informāciju par mākslas darbu autoriem un tajās attēlotajiem fragmentiem. Bērni lasīšanu un dotos uzdevumus uztvēra kā spēli, bet tajā pašā laikā ieguva jaunas zināšanas. Kur pazudis Komats? Ko dara kapteinis Āķis? Arī Jūs varēsiet kļūt par detektīviem, ja izlasīsiet rakstnieces darbus. Lai veicas!

sk.E.Sergejeva, V.Ķezbere

14375333_1353770381319684_603676302_o 14446472_1353770367986352_1031212213_o

Darbnīca “Arhitektūras valoda”

21.septembrī trešo klašu skolēniem bija iespēja tikties ar arhitektiem un uzzināt, ko nozīmē būt arhitektam. Skolēni tika iepazīstināti ar „arhitektūras valodu” – saskatīt ēkas apjomu, pielietojuma mērķi, atbilstību un iekļaušanos vidē. Nodarbības praktiskajā darbā profesionāļi sadalīja bērnus grupās un aicināja „atdzīvināt” kādu sadzīves priekšmetu, izveidot tā mājokļa projekta pasūtījumu. Izstrādātos pasūtījumus skolnieki nodeva citai grupai, kurai, ņemot vērā pasūtījumu, bija jāizveido atdzīvinātā priekšmeta mājoklis. Katrai jauno arhitektu grupai bija savs konsultants – profesionāls, kurš palīdzēja „iztulkot” pasūtījumu, ieteica un vadīja celtniecības procesu. Vēlāk grupas prezentēja savu veikumu. Rezultātā rokassprādze, bateriju trauciņš, kniepadatas, diapozitīvu rāmīši un burkas vāciņš ieguva brīnišķīgas un ļoti atšķirīgas, tikai tiem piemērotas mājas. Savukārt bērni iepazinās, ar ko nodarbojas arhitekti un ļoti daudz darbojās paši.

sk.I.Zamberga

p1090340 p1090371

Kā top teātris

    Projekta Kultūras skolas soma ietvaros oktobra beigās  notika Jaunā Rīgas teātra aktrises Janas Civželes veidotā nodarbība ‘’Kā top teātris’’. Pasākums notika Brocēnu kultūras centrā, un  tur tikās 5.-6. klašu skolēni no Gaiķu, Remtes, Blīdenes un Brocēnu skolām.  Viss sākās ar to, ka Jana Čivžele iepazīstināja ar sevi un savu profesiju. Kad  jau bija radies priekšstats par teātra aizkulisēm, mūs sadalīja pa grupām. Sākumā analizējām varoņus no lugas- kāpēc viņa tā dara, kāds iemesls viņas rīcībai. Iedziļinājāmies varoņu raksturos. Jāpiebilst, ka lasījām lugu „Absurds dancis ap mājas darbiem”, kurā darbojas skolēni un piecas skolotājas. Pēc tam veicām vēl vienu- galveno uzdevumu. Kļuvām par scenogrāfiem ( domājām un veidojām, kāda varētu būt klases telpa, kurā notiek darbība) un tērpu autoriem lugas varoņiem. Katram komandas dalībniekam bija savs uzdevums. Daži bija tērpu dizaineri, bet citi bija scenogrāfi. Bija arī skolēni, kuri palīdzēja abās jomās.  Nevarēja iztikt bez komandu kapteiņiem, kuri pieskatīja un vēlāk prezentēja savas komandas darbu.  Visām komandām bija viens uzdevums, bet katra komanda to izdarīja citādākā veidā. Komandā bijām no visām novada skolām, un ļoti svarīgi bija prasme sastrādāties, lai izveidotu ko kopīgu.  Kad visas komandas bija pabeigušas savus darbus un viss bija gatavs, paši skolēni varēja novērtēt veikumu  ar aplausiem. Jana Čivžele arī izteica savas domas par darbiem. Beigās, saliekot abus vērtējumus kopā, noskaidrojām uzvarētājus. Jana Čivžele apbalvoja dažus skolēnus individuāli-  par labu darbu, par oriģinalitāti, par aktierprasmi, par labiem zīmējumiem.Daudziem skolēniem patika šī nodarbība. Daudzi uzzināja kaut ko jaunu, kā piemēram, kas ir scenogrāfs, kas notiek teātra aizskulisēs, kā top izrāde, kāda ir aktiera profesija. Iespējams, kādreiz kāds no mūsu novada 5.-6.klašu skolēniem arī būs saistīts ar teātri- aktieris, scenogrāfs, tērpu dizaineris utt. Lai izdodas!

Daniela Š. un Nora

img_1578 img_1598

Dz. Vīksna ar 2. klases skolēniem piebungā skolu!

24.novembrī Brocēnu novada 2. klašu skolēnus bungu ritmos ievadīja Dzintars Vīksna. Nodarbība, kura notika ar KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atbalstu, sākās ar nelielu stāstījumu par dažāda tipa bungām. Vēlāk katrs skolēns saņēma kādu no bungām, lai kopīgi izjustu ritmu un radītu vienotu skaņdarbu. Bērni ar lielu entuziasmu centās apgūt Dzintara parādīto ritma vingrinājumu, apvienojot to ar kustībām. Skolotāji nodarbībā guva ierosmes kā ritma uzdevumus izmantot mācību stundās, bet skolēni bija sajūsmā par lielajā bungām, priecājās, ka uzveduma radīšanā var piedalīties visi un, protams, priecājās, ka bungas var spēlēt ar visu spēku, nebaidoties par lielo troksni. Tajā dienā ik pa brīdim lielāko klašu skolēni prasīja līdzīgu nodarbību savam vecuma posmam. Arī skolotāji teica, ka šāds pasākums noderētu visiem. Ir par ko padomāt, plānojot nākamā gada pasākumus. Skolas direktors, izmantojot iespēju tikties ar Dzintaru Vīksnu, vienojās par sitamo instrumentu iegādi skolas mūzikas kabinetam.

Sagatavoja: L. Miķelsone

20161124_121833 20161124_123308

 

”3D par telefoniem”

20.oktobrī pie mums skolā viesojās laikmetīgās dejas dejotāju kompānija “Ārā”.  Viņi ir profesionāli dejotāji, kuri ar savu deju, priekšnesumu parāda savu skatījumu par jauniešu atkarību no telefoniem.Priekšnesuma laikā dejotāji mums ļāva visu mācību stundu izmantot telefonus, pararēli rādot dejas. Mūsu klase visu mācību stundu neizmantoja telefonus, jo bija interesanti vērot šīs dejas. Dejojot viņi parādīja, cik mūsu dzīvēs ir svarīgi telefoni. Varētu teikt, ka pat dejojot viņi izspēlēja teātri. Tas bija ļoti interesanti, kā caur deju var parādīt, cik nozīmīgs mūsdienās  ir telefons un cik tam ir liela loma.Es gribētu, lai skolā būtu  biežāk tik interesantas nodarbības, jo, piemēram, šajā nodarbībā tika parādīta mūsu atkarība no telefoniem, par ko mēs ikdienā pat neaizdomājamies! Pasākums notika KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros.

Kate Kunkule, 7.a klase

Bērnu piedzīvojumi un pārdzīvojumi tiekoties ar Eviju Gulbi

 Evijas pasaciņas ir dzīvas, secināja bērni. Tik pat dzīvas kā viņi-mazliet palaidnīgi , draudzīgi ,zinātkāri .Bērni bija priecīgi un neslēpa savas emocijas. Viņi dzīvoja līdz Evijas stāstījumam. Viņiem ļoti patika tas, ka nebija jāsēž klusi kā vērotājam, bet gan tieši otrādi, varēja būt stāsta dalībnieks un darīt arī kādu blēņu, kā to darīja žurkulēni pasakā. Balonu spridzināšana, nu kas var būt smieklīgāks un interesantāks brīdī, kad ar apelsīna mizu var saspridzināt balonu. Plaukš! Smiekli un izsaucieni piepildīja visu zāli. Bērniem patika, ka viņus apmānīja. Viņi noticēja, ka grāmata top ar burvestību. Nepieciešams ir tikai burvju lakatiņš. Tikai viens drosminieks zālē pateica skaļi, ka tas ir joks. Taču daļa no tā ir arī patiesība ,jo grāmatas radīšanai ir nepieciešama fantāzija. Smiekli un ovācijas bija brīdī, kad mūsu klases bērni tika uzaicināti piedalīties nelielā improvizācijā , lai parādītu bērniem kā top stāsts vai pasaka. Cepumiņš, cepumiņš! Visiem bija jautri. Ātri paskrēja laiks. Atnākot uz klasi bērni vēl kādu laiku nevarēja nomierināties. Pārrunāja izjusto. Skrēja uz bibliotēku un sameklēja Evijas Gulbes grāmatu ,,Lillā un viņas pigoriņi”. Esam uz viļņa. Kad vien iespējams lasām šo grāmatu un klausāmies dziesmas, kuru teksta autore ir pati Evija. Bērni sūta lielu paldies un novēl vēl raženāku grāmatu rakstīšanu. Lai tev veicas, Evij! Pasākums notika KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros.

Sagatavoja: Dace Viļumsone

dscn9500 dscn9501

Skolotāji piepilda savu “ Latvijas skolas somu”

26.oktobrī KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros, Brocēnu novada pedagogi dienas garumā palīdzēja viens otram piepildīt Latvijas skolas somu. Kino valodu un simbolus mums palīdzēja apgūt Nacionālā kino centra direktore D. Rietuma. Uzzinājām jaunumus par projektu “Kino skolā”, papildinājām savas zināšanas par Latvijas, Eiropas un pasaules kino. M. Pallo un I. Brikša mūs ieveda mākslas pasaulē. M. Pallo sniedz praktiskus padomus kā ar mākslas darbiem strādāt pirmsskolas un sākumskolas posmā, bet I. Brikša pārējos kolēģus lūdza iedziļināties kā uztvert gleznu, kā mākslas darbus izmantot eksaktajos priekšmetos. Skolotāji atzina, ka vajadzētu rīkot praktikumus, lai iegūtās zināšanas varētu nostiprināt un iedzīvināt ikdienas darbā.

Sagatavoja: L. Miķelsone

dscn9261 dscn9265

Nodarbība “Mērogs arhitektūrā”

          29.novembrī Brocēnu vidusskolā KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros viesojās arhitekti nodarbību ciklā “Skolēns pētnieks pilsētnieks”. Viņi mūs iepazīstināja ar savu darbu. Vispirms mēs iemācījāmies, kas ir mērogs. Mums iedeva žurnālus. Mēs tajos meklējām attēlus un līmējām uz tiem attiecīga lieluma varoņus. Pēc tam sekoja nopietnāks uzdevums. Mums uzdāvināja avatariņus (mūsu miniatūras). Tiem vajadzēja uztaisīt mājas.  Arhitekti mums parādīja nelielu filmiņu, lai gūstam idejas saviem darbiem.  Pēc filmiņas noskatīšanās zīmējām skices. Tikai pēc tam taisījām mājas no putuplasta plāksnēm un krāsainā kartona. Katrai grupai bija viens arhitekts, kurš palīdzēja saprast, ko un kā darīt. Darbs nebija viegls. Sanija: „Man visgrūtāk bija izdomāt, kādas mēbeles būs manā sapņu mājā.“ „Man šo māju bija mazliet grūti taisīt, bet tas bija interesanti. Es izdomāju, ko vēl varētu uztaisīt. Mājās pabeigšu,“ stāsta Alise. Mājas izdevās dažādas. Citam bija viens stāvs, citām divi un pat trīs. Neparastākajām mājām  trepju vietā bija slīdkalniņš vai eskalators. Beigās visi, kas vēlējās, varēja pastāstīt par savu sapņu māju.

Piemiņai katrs skolēns un skolotājs saņēma arhitektu dāvinātas piespraudes. Alekss: „Es sapratu, ka arhitekta darbs nav viegls un, ka nekad nevajag padoties.“ „Nodarbībā ar arhitektiem iemācījos būt radošs,“ atzīst Kristers. „Pēc nodarbības sapratu, kas ir mērogs un, ka tas palīdz, lai saprastu, kas, kur iederas,“  secina Samanta. Artis: „Es iemācījos taisīt divstāvīgu māju. Arī citiem izdevās interesantas mājas. Paldies arhitektiem!“

Sagatavoja: sk.Evita Sergejeva

arhit arhit2

 

Irēna Birgersone